Grāmatvedības pakalpojumi Jūsu biznesam ar 100% garantētu rezultātu.

Zvaniet tūlīt un saņemiet bezmaksas konsultāciju.

(Pirmdiena - Piektdiena 9:00-20:00; Sestdiena 10:00-16:00

pieprasīt zvanu

Apdrošināšanas polise

Atskaišu nodošana VID

Akcija

Jauns gada pārskatu likums

Saeima 22.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. 

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas. 

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi. 

Jaunais likums attieksies uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas ekonomisko interešu grupām, kā arī Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un komercsabiedrībām. Tāpat jaunais grāmatvedības regulējums attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 tūkstošus eiro. 

Likumprojekts paredz iespēju atsevišķām kapitālsabiedrībām gada pārskatu sagatavot atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tas ļaus izvairīties no divu veidu gada pārskatu sagatavošanas, kā arī nodrošinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai. 

Sabiedrības un koncernus paredzets iedalīt kategorijās pēc noteiktiem kritērijiem. Atkarībā no bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita pārskata gadā būs noteiktas mikrosabiedrības, mazas sabiedrības, vidējas un lielas sabiedrības, kā arī mazi, vidēji un lieli koncerni.   

Saskaņā ar jauno regulējumu mikrosabiedrības varēs nesagatavot vadības ziņojumu, bet tikai saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Mikrosabiedrībam pielikumos norādāmā informācija kā piezīmes ar skaitļiem, tekstu vai tabulām būs jāiekļauj bilances beigās. Savukārt no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu būs atbrīvotas mazu koncernu mātes sabiedrības. Tādējādi mazajām sabiedrībām samazināsies administratīvais slogs, jo paredzēta mazāka informācijas daudzuma sniegšana nekā patlaban, tostarp vairs nebūs jāsagatavo naudas plūsmas un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, teikts likumprojekta anotācijā. 

Lai veicinātu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, tostarp tajos norādīto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību, visām mazajām sabiedrībām, kuras nav pakļautas obligātai zvērināta revidenta revīzijai, turpmāk būs jāveic gada pārskata ierobežotā pārbaude. Šāda kārtība nodrošinās stingrāku finanšu kontroli, mazinās ēnu ekonomikas iespēju, kā arī uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo kreditori un citi finanšu pārskata lietotāji varēs paļauties uz attiecīgās sabiedrības sniegto finanšu pārskata informāciju, iepriekš norādīja likuma projekta autori Finanšu ministrijā. 

Finanšu ministrija arī norādījusi, ka nepieciešamais finansējums 163,7 tūkstošu eiro apmērā, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, nodokļu administrācijai tiks nodrošināts piešķirtā budžeta ietvaros. 

Jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī un tas attieksies uz pārskatiem par 2016.gadu. Noteikts, ka valdībai līdz šī gada beigām jāizstrādā virkne Ministru kabineta noteikumu.


Iesakām izlasīt

Nepiemēros mikrouzņēmumu nodokļa režīmu 37 nozarēm

22. septembrī, valdībā tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta (MK) noteikumi par nozarēm, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Kopumā uzskaitītas 37 nozares.

Valsts ieņēmumu dienests aicina informēt par saimnieciskās darbības izbeigšanu

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015.gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 EUR, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015.gada beigām.

Izmaiņas „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”

15. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīta un atbalstīta iespēja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Tāpat tika akceptēts ierosinājums pārcelt uz 2017. gada 1. janvāri 2016. gada 1. janvārī paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņu, kura paredz maksāt nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu, nevis par kārtējo gadu.

Jauns gada pārskatu likums

Saeima 22.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.