Grāmatvedības pakalpojumi Jūsu biznesam ar 100% garantētu rezultātu.

Zvaniet tūlīt un saņemiet bezmaksas konsultāciju.

(Pirmdiena - Piektdiena 9:00-20:00; Sestdiena 10:00-16:00

pieprasīt zvanu

Apdrošināšanas polise

Atskaišu nodošana VID

Akcija

Plānots paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu un precizēt nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām

Finanšu ministrija (FM) pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas nākamā gada budžeta izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu. Tāpat iesniegti priekšlikumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu problēmu ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem nodokļu optimizēšanas nolūkā. Papildu FM piedāvā atbrīvot no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas tos uzņēmējus, kuru turējumā ir fiziskas personas transportlīdzeklis.

Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču (tajā skaitā mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku) piegādēm.

Tāpat FM priekšlikums paredz to, ka PVN apgrieztā maksāšana tiks paplašināta darījumos ar kokmateriāliem, attiecinot to arī uz malku (apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā) un koksnes šķeldu un skaidām, zāģskaidām un koksnes atlikumiem, kā arī citiem kokmateriāliem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.

Atbilstoši grozījumiem plānots noteikt arī priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu par vieglo pasažieru automašīnu iegādi un uzturēšanas izdevumiem 50% apmērā esošo 20% vietā. Izvērtējot pašreizējo situāciju, konstatēts, ka faktiskā vieglo pasažieru automašīnu izmantošana privātajām vajadzībām ir daudz lielāka nekā 20% un varētu sastādīt apmēram 50%. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ir ieviests šāds regulējums, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir noteikts vismaz 50% apmērā, bet atsevišķās dalībvalstīs priekšnodokļa ierobežojums ir pat 100%.

Savukārt, lai risinātu konstatēto problēmu par vieglo transportlīdzekļu (M1 kategorija) pārbūvi par kravas automobiļiem (N1 kategorija) nodokļu optimizēšanas nolūkā, kā rezultātā ir iespēja maksāt mazāku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi un uzņēmējiem nemaksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli vispār, FM iesniegusi priekšlikumus grozījumiem arī Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Priekšlikumi paredz palielināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes kravas automobiļiem, tādējādi izlīdzinot nodokļa likmes ar tāda paša veida vieglajiem automobiļiem. Tāpat plānots noteikt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksu par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēti kā kravas furgoni un kam ir vairāk kā trīs sēdvietas.

Papildu FM ir piedāvājusi atbrīvot tos uzņēmējus no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, kuru turējumā ir fiziskas personas transportlīdzeklis, un šī fiziskā persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Attiecīgi tie uzņēmēji, kuri uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli būs samaksājuši, saskaņā ar šo priekšlikumu, sākot ar  2016. gada 1. janvāri, varēs pieprasīt šī nodokļa atmaksu.

Savukārt priekšlikums grozījumiem Akcīzes likumā paredz akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināt nevis katru gadu 1.aprīlī, bet gan katru gadu 1.martā. Šis priekšlikums sagatavots, ņemot vērā  alkoholisko dzērienu (alus) ražotāju pārstāvju ierosinājumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 23. oktobra sēdē, kas tika atbalstīts.

Likumprojektus par 2016. gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru Saeimā 2. lasījumā plānots izskatīt 30. novembrī.


Iesakām izlasīt

Solidaritātes nodokli maksās tikai personas ar algu virs 48600 eiro gadā
Solidaritātes nodokli maksās tikai personas ar algu virs 48600 eiro gadā

Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot ienākumu nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina par darba ņēmēju tiesībām un pienākumu aizpildīt elektronisko algas nodokļu grāmatiņu
Valsts ieņēmumu dienests atgādina par darba ņēmēju tiesībām un pienākumu aizpildīt elektronisko algas nodokļu grāmatiņu

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka kopš 2014.gada 1.jūnija informācijas par galveno ienākuma gūšanas vietu, apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumiem iekļaušana algas nodokļa grāmatiņā ir nodokļu maksātāja pienākums un vienlaikus arī izvēle, un aicina darba devējus informēt savus darbiniekus par viņu pienākumu un tiesībām.

Saeima nosaka kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu

Saeima 10.martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē.

Saimnieciskās darbības pamatdarbības veidu jānorāda atbilstoši NACE kodam

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka 2015.gada 13.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Minētajos grozījumos ir noteikts nodokļu maksātāja pienākums sniegt VID informāciju par pamatdarbības veidu atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodiem – NACE.

Jaunie noteikumi par nodokļu maksātāju un struktūrvienību reģistrāciju VID

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, kas vērsti uz administratīvā sloga samazināšanu pēc būtības, bet vienlaikus paredz stingrāku regulējumu tajos reģistrācijas aspektos, kas saistīti ar dažādiem riskiem.